Definify.com
Definition 2024
abrogaturus
abrogaturus
Latin
Participle
abrogātūrus m (feminine abrogātūra, neuter abrogātūrum); first/second declension
- about to abolish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abrogātūrus | abrogātūra | abrogātūrum | abrogātūrī | abrogātūrae | abrogātūra | |
| genitive | abrogātūrī | abrogātūrae | abrogātūrī | abrogātūrōrum | abrogātūrārum | abrogātūrōrum | |
| dative | abrogātūrō | abrogātūrō | abrogātūrīs | ||||
| accusative | abrogātūrum | abrogātūram | abrogātūrum | abrogātūrōs | abrogātūrās | abrogātūra | |
| ablative | abrogātūrō | abrogātūrā | abrogātūrō | abrogātūrīs | |||
| vocative | abrogātūre | abrogātūra | abrogātūrum | abrogātūrī | abrogātūrae | abrogātūra | |