Definify.com
Definition 2026
abrupturus
abrupturus
Latin
Participle
abruptūrus m (feminine abruptūra, neuter abruptūrum); first/second declension
- about to sever
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abruptūrus | abruptūra | abruptūrum | abruptūrī | abruptūrae | abruptūra | |
| genitive | abruptūrī | abruptūrae | abruptūrī | abruptūrōrum | abruptūrārum | abruptūrōrum | |
| dative | abruptūrō | abruptūrō | abruptūrīs | ||||
| accusative | abruptūrum | abruptūram | abruptūrum | abruptūrōs | abruptūrās | abruptūra | |
| ablative | abruptūrō | abruptūrā | abruptūrō | abruptūrīs | |||
| vocative | abruptūre | abruptūra | abruptūrum | abruptūrī | abruptūrae | abruptūra | |