Definify.com
Definition 2024
absconditurus
absconditurus
Latin
Participle
absconditūrus m (feminine absconditūra, neuter absconditūrum); first/second declension
- about to conceal
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | absconditūrus | absconditūra | absconditūrum | absconditūrī | absconditūrae | absconditūra | |
genitive | absconditūrī | absconditūrae | absconditūrī | absconditūrōrum | absconditūrārum | absconditūrōrum | |
dative | absconditūrō | absconditūrō | absconditūrīs | ||||
accusative | absconditūrum | absconditūram | absconditūrum | absconditūrōs | absconditūrās | absconditūra | |
ablative | absconditūrō | absconditūrā | absconditūrō | absconditūrīs | |||
vocative | absconditūre | absconditūra | absconditūrum | absconditūrī | absconditūrae | absconditūra |