Definify.com
Definition 2024
absentaturus
absentaturus
Latin
Participle
absentātūrus m (feminine absentātūra, neuter absentātūrum); first/second declension
- about to send away
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | absentātūrus | absentātūra | absentātūrum | absentātūrī | absentātūrae | absentātūra | |
| genitive | absentātūrī | absentātūrae | absentātūrī | absentātūrōrum | absentātūrārum | absentātūrōrum | |
| dative | absentātūrō | absentātūrō | absentātūrīs | ||||
| accusative | absentātūrum | absentātūram | absentātūrum | absentātūrōs | absentātūrās | absentātūra | |
| ablative | absentātūrō | absentātūrā | absentātūrō | absentātūrīs | |||
| vocative | absentātūre | absentātūra | absentātūrum | absentātūrī | absentātūrae | absentātūra | |