Definify.com
Definition 2024
absentatus
absentatus
Latin
Participle
absentātus m (feminine absentāta, neuter absentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | absentātus | absentāta | absentātum | absentātī | absentātae | absentāta | |
| genitive | absentātī | absentātae | absentātī | absentātōrum | absentātārum | absentātōrum | |
| dative | absentātō | absentātō | absentātīs | ||||
| accusative | absentātum | absentātam | absentātum | absentātōs | absentātās | absentāta | |
| ablative | absentātō | absentātā | absentātō | absentātīs | |||
| vocative | absentāte | absentāta | absentātum | absentātī | absentātae | absentāta | |