Definify.com
Definition 2024
absoluturus
absoluturus
Latin
Participle
absolūtūrus m (feminine absolūtūra, neuter absolūtūrum); first/second declension
- about to loosen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | absolūtūrus | absolūtūra | absolūtūrum | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūra | |
| genitive | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūrī | absolūtūrōrum | absolūtūrārum | absolūtūrōrum | |
| dative | absolūtūrō | absolūtūrō | absolūtūrīs | ||||
| accusative | absolūtūrum | absolūtūram | absolūtūrum | absolūtūrōs | absolūtūrās | absolūtūra | |
| ablative | absolūtūrō | absolūtūrā | absolūtūrō | absolūtūrīs | |||
| vocative | absolūtūre | absolūtūra | absolūtūrum | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūra | |