Definify.com
Definition 2024
acceptaturus
acceptaturus
Latin
Participle
acceptātūrus m (feminine acceptātūra, neuter acceptātūrum); first/second declension
- about to accept
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acceptātūrus | acceptātūra | acceptātūrum | acceptātūrī | acceptātūrae | acceptātūra | |
| genitive | acceptātūrī | acceptātūrae | acceptātūrī | acceptātūrōrum | acceptātūrārum | acceptātūrōrum | |
| dative | acceptātūrō | acceptātūrō | acceptātūrīs | ||||
| accusative | acceptātūrum | acceptātūram | acceptātūrum | acceptātūrōs | acceptātūrās | acceptātūra | |
| ablative | acceptātūrō | acceptātūrā | acceptātūrō | acceptātūrīs | |||
| vocative | acceptātūre | acceptātūra | acceptātūrum | acceptātūrī | acceptātūrae | acceptātūra | |