Definify.com
Definition 2025
acceptatus
acceptatus
Latin
Participle
acceptātus m (feminine acceptāta, neuter acceptātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acceptātus | acceptāta | acceptātum | acceptātī | acceptātae | acceptāta | |
| genitive | acceptātī | acceptātae | acceptātī | acceptātōrum | acceptātārum | acceptātōrum | |
| dative | acceptātō | acceptātō | acceptātīs | ||||
| accusative | acceptātum | acceptātam | acceptātum | acceptātōs | acceptātās | acceptāta | |
| ablative | acceptātō | acceptātā | acceptātō | acceptātīs | |||
| vocative | acceptāte | acceptāta | acceptātum | acceptātī | acceptātae | acceptāta | |