Definify.com
Definition 2024
acciturus
acciturus
Latin
Participle
accītūrus m (feminine accītūra, neuter accītūrum); first/second declension
- about to summon
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accītūrus | accītūra | accītūrum | accītūrī | accītūrae | accītūra | |
| genitive | accītūrī | accītūrae | accītūrī | accītūrōrum | accītūrārum | accītūrōrum | |
| dative | accītūrō | accītūrō | accītūrīs | ||||
| accusative | accītūrum | accītūram | accītūrum | accītūrōs | accītūrās | accītūra | |
| ablative | accītūrō | accītūrā | accītūrō | accītūrīs | |||
| vocative | accītūre | accītūra | accītūrum | accītūrī | accītūrae | accītūra | |