Definify.com
Definition 2024
acclinaturus
acclinaturus
Latin
Participle
acclīnātūrus m (feminine acclīnātūra, neuter acclīnātūrum); first/second declension
- about to incline
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acclīnātūrus | acclīnātūra | acclīnātūrum | acclīnātūrī | acclīnātūrae | acclīnātūra | |
| genitive | acclīnātūrī | acclīnātūrae | acclīnātūrī | acclīnātūrōrum | acclīnātūrārum | acclīnātūrōrum | |
| dative | acclīnātūrō | acclīnātūrō | acclīnātūrīs | ||||
| accusative | acclīnātūrum | acclīnātūram | acclīnātūrum | acclīnātūrōs | acclīnātūrās | acclīnātūra | |
| ablative | acclīnātūrō | acclīnātūrā | acclīnātūrō | acclīnātūrīs | |||
| vocative | acclīnātūre | acclīnātūra | acclīnātūrum | acclīnātūrī | acclīnātūrae | acclīnātūra | |