Definify.com
Definition 2024
accretus
accretus
Latin
Participle
accrētus m (feminine accrēta, neuter accrētum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | accrētus | accrēta | accrētum | accrētī | accrētae | accrēta | |
genitive | accrētī | accrētae | accrētī | accrētōrum | accrētārum | accrētōrum | |
dative | accrētō | accrētō | accrētīs | ||||
accusative | accrētum | accrētam | accrētum | accrētōs | accrētās | accrēta | |
ablative | accrētō | accrētā | accrētō | accrētīs | |||
vocative | accrēte | accrēta | accrētum | accrētī | accrētae | accrēta |