Definify.com
Definition 2024
accubitaturus
accubitaturus
Latin
Participle
accubitātūrus m (feminine accubitātūra, neuter accubitātūrum); first/second declension
- about to recline
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accubitātūrus | accubitātūra | accubitātūrum | accubitātūrī | accubitātūrae | accubitātūra | |
| genitive | accubitātūrī | accubitātūrae | accubitātūrī | accubitātūrōrum | accubitātūrārum | accubitātūrōrum | |
| dative | accubitātūrō | accubitātūrō | accubitātūrīs | ||||
| accusative | accubitātūrum | accubitātūram | accubitātūrum | accubitātūrōs | accubitātūrās | accubitātūra | |
| ablative | accubitātūrō | accubitātūrā | accubitātūrō | accubitātūrīs | |||
| vocative | accubitātūre | accubitātūra | accubitātūrum | accubitātūrī | accubitātūrae | accubitātūra | |