Definify.com
Definition 2024
accubiturus
accubiturus
Latin
Participle
accubitūrus m (feminine accubitūra, neuter accubitūrum); first/second declension
- about to recline
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accubitūrus | accubitūra | accubitūrum | accubitūrī | accubitūrae | accubitūra | |
| genitive | accubitūrī | accubitūrae | accubitūrī | accubitūrōrum | accubitūrārum | accubitūrōrum | |
| dative | accubitūrō | accubitūrō | accubitūrīs | ||||
| accusative | accubitūrum | accubitūram | accubitūrum | accubitūrōs | accubitūrās | accubitūra | |
| ablative | accubitūrō | accubitūrā | accubitūrō | accubitūrīs | |||
| vocative | accubitūre | accubitūra | accubitūrum | accubitūrī | accubitūrae | accubitūra | |