Definify.com
Definition 2024
accusaturus
accusaturus
Latin
Participle
accūsātūrus m (feminine accūsātūra, neuter accūsātūrum); first/second declension
- about to blame
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accūsātūrus | accūsātūra | accūsātūrum | accūsātūrī | accūsātūrae | accūsātūra | |
| genitive | accūsātūrī | accūsātūrae | accūsātūrī | accūsātūrōrum | accūsātūrārum | accūsātūrōrum | |
| dative | accūsātūrō | accūsātūrō | accūsātūrīs | ||||
| accusative | accūsātūrum | accūsātūram | accūsātūrum | accūsātūrōs | accūsātūrās | accūsātūra | |
| ablative | accūsātūrō | accūsātūrā | accūsātūrō | accūsātūrīs | |||
| vocative | accūsātūre | accūsātūra | accūsātūrum | accūsātūrī | accūsātūrae | accūsātūra | |