Definify.com
Definition 2024
accusitaturus
accusitaturus
Latin
Participle
accūsitātūrus m (feminine accūsitātūra, neuter accūsitātūrum); first/second declension
- about to accuse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accūsitātūrus | accūsitātūra | accūsitātūrum | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūra | |
| genitive | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūrī | accūsitātūrōrum | accūsitātūrārum | accūsitātūrōrum | |
| dative | accūsitātūrō | accūsitātūrō | accūsitātūrīs | ||||
| accusative | accūsitātūrum | accūsitātūram | accūsitātūrum | accūsitātūrōs | accūsitātūrās | accūsitātūra | |
| ablative | accūsitātūrō | accūsitātūrā | accūsitātūrō | accūsitātūrīs | |||
| vocative | accūsitātūre | accūsitātūra | accūsitātūrum | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūra | |