Definify.com
Definition 2024
accusitatus
accusitatus
Latin
Participle
accūsitātus m (feminine accūsitāta, neuter accūsitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accūsitātus | accūsitāta | accūsitātum | accūsitātī | accūsitātae | accūsitāta | |
| genitive | accūsitātī | accūsitātae | accūsitātī | accūsitātōrum | accūsitātārum | accūsitātōrum | |
| dative | accūsitātō | accūsitātō | accūsitātīs | ||||
| accusative | accūsitātum | accūsitātam | accūsitātum | accūsitātōs | accūsitātās | accūsitāta | |
| ablative | accūsitātō | accūsitātā | accūsitātō | accūsitātīs | |||
| vocative | accūsitāte | accūsitāta | accūsitātum | accūsitātī | accūsitātae | accūsitāta | |