Definify.com
Definition 2024
acervaturus
acervaturus
Latin
Participle
acervātūrus m (feminine acervātūra, neuter acervātūrum); first/second declension
- about to heap
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acervātūrus | acervātūra | acervātūrum | acervātūrī | acervātūrae | acervātūra | |
| genitive | acervātūrī | acervātūrae | acervātūrī | acervātūrōrum | acervātūrārum | acervātūrōrum | |
| dative | acervātūrō | acervātūrō | acervātūrīs | ||||
| accusative | acervātūrum | acervātūram | acervātūrum | acervātūrōs | acervātūrās | acervātūra | |
| ablative | acervātūrō | acervātūrā | acervātūrō | acervātūrīs | |||
| vocative | acervātūre | acervātūra | acervātūrum | acervātūrī | acervātūrae | acervātūra | |