Definify.com
Definition 2024
acuminaturus
acuminaturus
Latin
Participle
acūminātūrus m (feminine acūminātūra, neuter acūminātūrum); first/second declension
- about to sherpen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acūminātūrus | acūminātūra | acūminātūrum | acūminātūrī | acūminātūrae | acūminātūra | |
| genitive | acūminātūrī | acūminātūrae | acūminātūrī | acūminātūrōrum | acūminātūrārum | acūminātūrōrum | |
| dative | acūminātūrō | acūminātūrō | acūminātūrīs | ||||
| accusative | acūminātūrum | acūminātūram | acūminātūrum | acūminātūrōs | acūminātūrās | acūminātūra | |
| ablative | acūminātūrō | acūminātūrā | acūminātūrō | acūminātūrīs | |||
| vocative | acūminātūre | acūminātūra | acūminātūrum | acūminātūrī | acūminātūrae | acūminātūra | |