Definify.com
Definition 2024
acuminatus
acuminatus
Latin
Participle
acūminātus m (feminine acūmināta, neuter acūminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acūminātus | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |
| genitive | acūminātī | acūminātae | acūminātī | acūminātōrum | acūminātārum | acūminātōrum | |
| dative | acūminātō | acūminātō | acūminātīs | ||||
| accusative | acūminātum | acūminātam | acūminātum | acūminātōs | acūminātās | acūmināta | |
| ablative | acūminātō | acūminātā | acūminātō | acūminātīs | |||
| vocative | acūmināte | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |