Definify.com
Definition 2025
adaggeraturus
adaggeraturus
Latin
Participle
adaggerātūrus m (feminine adaggerātūra, neuter adaggerātūrum); first/second declension
- about to heap up
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adaggerātūrus | adaggerātūra | adaggerātūrum | adaggerātūrī | adaggerātūrae | adaggerātūra | |
| genitive | adaggerātūrī | adaggerātūrae | adaggerātūrī | adaggerātūrōrum | adaggerātūrārum | adaggerātūrōrum | |
| dative | adaggerātūrō | adaggerātūrō | adaggerātūrīs | ||||
| accusative | adaggerātūrum | adaggerātūram | adaggerātūrum | adaggerātūrōs | adaggerātūrās | adaggerātūra | |
| ablative | adaggerātūrō | adaggerātūrā | adaggerātūrō | adaggerātūrīs | |||
| vocative | adaggerātūre | adaggerātūra | adaggerātūrum | adaggerātūrī | adaggerātūrae | adaggerātūra | |