Definify.com
Definition 2024
adflictaturus
adflictaturus
Latin
Participle
adflīctātūrus m (feminine adflīctātūra, neuter adflīctātūrum); first/second declension
- Alternative form of afflīctāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adflīctātūrus | adflīctātūra | adflīctātūrum | adflīctātūrī | adflīctātūrae | adflīctātūra | |
| genitive | adflīctātūrī | adflīctātūrae | adflīctātūrī | adflīctātūrōrum | adflīctātūrārum | adflīctātūrōrum | |
| dative | adflīctātūrō | adflīctātūrō | adflīctātūrīs | ||||
| accusative | adflīctātūrum | adflīctātūram | adflīctātūrum | adflīctātūrōs | adflīctātūrās | adflīctātūra | |
| ablative | adflīctātūrō | adflīctātūrā | adflīctātūrō | adflīctātūrīs | |||
| vocative | adflīctātūre | adflīctātūra | adflīctātūrum | adflīctātūrī | adflīctātūrae | adflīctātūra | |