Definify.com
Definition 2024
adhortaturus
adhortaturus
Latin
Participle
adhortātūrus m (feminine adhortātūra, neuter adhortātūrum); first/second declension
- about to encourage
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adhortātūrus | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra | |
| genitive | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūrī | adhortātūrōrum | adhortātūrārum | adhortātūrōrum | |
| dative | adhortātūrō | adhortātūrō | adhortātūrīs | ||||
| accusative | adhortātūrum | adhortātūram | adhortātūrum | adhortātūrōs | adhortātūrās | adhortātūra | |
| ablative | adhortātūrō | adhortātūrā | adhortātūrō | adhortātūrīs | |||
| vocative | adhortātūre | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra | |