Definify.com
Definition 2024
adiutaturus
adiutaturus
Latin
Participle
adiūtātūrus m (feminine adiūtātūra, neuter adiūtātūrum); first/second declension
- about to assist
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adiūtātūrus | adiūtātūra | adiūtātūrum | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūra | |
| genitive | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūrī | adiūtātūrōrum | adiūtātūrārum | adiūtātūrōrum | |
| dative | adiūtātūrō | adiūtātūrō | adiūtātūrīs | ||||
| accusative | adiūtātūrum | adiūtātūram | adiūtātūrum | adiūtātūrōs | adiūtātūrās | adiūtātūra | |
| ablative | adiūtātūrō | adiūtātūrā | adiūtātūrō | adiūtātūrīs | |||
| vocative | adiūtātūre | adiūtātūra | adiūtātūrum | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūra | |