Definify.com
Definition 2024
adiutatus
adiutatus
Latin
Participle
adiūtātus m (feminine adiūtāta, neuter adiūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adiūtātus | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |
| genitive | adiūtātī | adiūtātae | adiūtātī | adiūtātōrum | adiūtātārum | adiūtātōrum | |
| dative | adiūtātō | adiūtātō | adiūtātīs | ||||
| accusative | adiūtātum | adiūtātam | adiūtātum | adiūtātōs | adiūtātās | adiūtāta | |
| ablative | adiūtātō | adiūtātā | adiūtātō | adiūtātīs | |||
| vocative | adiūtāte | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |