Definify.com
Definition 2024
adlaudaturus
adlaudaturus
Latin
Participle
adlaudātūrus m (feminine adlaudātūra, neuter adlaudātūrum); first/second declension
- Alternative form of allaudāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adlaudātūrus | adlaudātūra | adlaudātūrum | adlaudātūrī | adlaudātūrae | adlaudātūra | |
| genitive | adlaudātūrī | adlaudātūrae | adlaudātūrī | adlaudātūrōrum | adlaudātūrārum | adlaudātūrōrum | |
| dative | adlaudātūrō | adlaudātūrō | adlaudātūrīs | ||||
| accusative | adlaudātūrum | adlaudātūram | adlaudātūrum | adlaudātūrōs | adlaudātūrās | adlaudātūra | |
| ablative | adlaudātūrō | adlaudātūrā | adlaudātūrō | adlaudātūrīs | |||
| vocative | adlaudātūre | adlaudātūra | adlaudātūrum | adlaudātūrī | adlaudātūrae | adlaudātūra | |