Definify.com
Definition 2024
adlegaturus
adlegaturus
Latin
Participle
adlēgātūrus m (feminine adlēgātūra, neuter adlēgātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adlēgātūrus | adlēgātūra | adlēgātūrum | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūra | |
| genitive | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūrī | adlēgātūrōrum | adlēgātūrārum | adlēgātūrōrum | |
| dative | adlēgātūrō | adlēgātūrō | adlēgātūrīs | ||||
| accusative | adlēgātūrum | adlēgātūram | adlēgātūrum | adlēgātūrōs | adlēgātūrās | adlēgātūra | |
| ablative | adlēgātūrō | adlēgātūrā | adlēgātūrō | adlēgātūrīs | |||
| vocative | adlēgātūre | adlēgātūra | adlēgātūrum | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūra | |