Definify.com
Definition 2024
adlevaturus
adlevaturus
Latin
Participle
adlevātūrus m (feminine adlevātūra, neuter adlevātūrum); first/second declension
- Alternative form of allevāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adlevātūrus | adlevātūra | adlevātūrum | adlevātūrī | adlevātūrae | adlevātūra | |
| genitive | adlevātūrī | adlevātūrae | adlevātūrī | adlevātūrōrum | adlevātūrārum | adlevātūrōrum | |
| dative | adlevātūrō | adlevātūrō | adlevātūrīs | ||||
| accusative | adlevātūrum | adlevātūram | adlevātūrum | adlevātūrōs | adlevātūrās | adlevātūra | |
| ablative | adlevātūrō | adlevātūrā | adlevātūrō | adlevātūrīs | |||
| vocative | adlevātūre | adlevātūra | adlevātūrum | adlevātūrī | adlevātūrae | adlevātūra | |