Definify.com
Definition 2025
admiraturus
admiraturus
Latin
Participle
admīrātūrus m (feminine admīrātūra, neuter admīrātūrum); first/second declension
- about to admire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | admīrātūrus | admīrātūra | admīrātūrum | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūra | |
| genitive | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūrī | admīrātūrōrum | admīrātūrārum | admīrātūrōrum | |
| dative | admīrātūrō | admīrātūrō | admīrātūrīs | ||||
| accusative | admīrātūrum | admīrātūram | admīrātūrum | admīrātūrōs | admīrātūrās | admīrātūra | |
| ablative | admīrātūrō | admīrātūrā | admīrātūrō | admīrātūrīs | |||
| vocative | admīrātūre | admīrātūra | admīrātūrum | admīrātūrī | admīrātūrae | admīrātūra | |