Definify.com

Definition 2024

adnō ‎(present infinitive adnāre, perfect active adnāvī, supine adnātum); first conjugation

Conjugation of adno (first conjugation, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	adnō	adnās	adnat	adnāmus	adnātis	adnant
	imperfect	adnābam	adnābās	adnābat	adnābāmus	adnābātis	adnābant
	future	adnābō	adnābis	adnābit	adnābimus	adnābitis	adnābunt
	perfect	adnāvī	adnāvistī	adnāvit	adnāvimus	adnāvistis	adnāvērunt, adnāvēre
	pluperfect	adnāveram	adnāverās	adnāverat	adnāverāmus	adnāverātis	adnāverant
	future perfect	adnāverō	adnāveris	adnāverit	adnāverimus	adnāveritis	adnāverint
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	adnem	adnēs	adnet	adnēmus	adnētis	adnent
	imperfect	adnārem	adnārēs	adnāret	adnārēmus	adnārētis	adnārent
	perfect	adnāverim	adnāverīs	adnāverit	adnāverīmus	adnāverītis	adnāverint
	pluperfect	adnāvissem	adnāvissēs	adnāvisset	adnāvissēmus	adnāvissētis	adnāvissent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	adnā	—	—	adnāte	—
active	future	—	adnātō	adnātō	—	adnātōte	adnantō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		adnāre	adnāvisse	adnāvūrus esse	—	—	—
participles		adnāns	—	adnāvūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		adnāre	adnandī	adnandō	adnandum	adnāvum	adnāvū

adno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
adno in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers