Definify.com

Definition 2024

adnuto

adnuto

Latin

Alternative forms

annūtō

Verb

adnūtō ‎(present infinitive adnūtāre, perfect active adnūtāvī); first conjugation, no passive

(intransitive) I nod (often) to.

Inflection

Conjugation of adnuto (first conjugation, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	adnūtō	adnūtās	adnūtat	adnūtāmus	adnūtātis	adnūtant
	imperfect	adnūtābam	adnūtābās	adnūtābat	adnūtābāmus	adnūtābātis	adnūtābant
	future	adnūtābō	adnūtābis	adnūtābit	adnūtābimus	adnūtābitis	adnūtābunt
	perfect	adnūtāvī	adnūtāvistī	adnūtāvit	adnūtāvimus	adnūtāvistis	adnūtāvērunt, adnūtāvēre
	pluperfect	adnūtāveram	adnūtāverās	adnūtāverat	adnūtāverāmus	adnūtāverātis	adnūtāverant
	future perfect	adnūtāverō	adnūtāveris	adnūtāverit	adnūtāverimus	adnūtāveritis	adnūtāverint
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	adnūtem	adnūtēs	adnūtet	adnūtēmus	adnūtētis	adnūtent
	imperfect	adnūtārem	adnūtārēs	adnūtāret	adnūtārēmus	adnūtārētis	adnūtārent
	perfect	adnūtāverim	adnūtāverīs	adnūtāverit	adnūtāverīmus	adnūtāverītis	adnūtāverint
	pluperfect	adnūtāvissem	adnūtāvissēs	adnūtāvisset	adnūtāvissēmus	adnūtāvissētis	adnūtāvissent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	adnūtā	—	—	adnūtāte	—
active	future	—	adnūtātō	adnūtātō	—	adnūtātōte	adnūtantō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		adnūtāre	adnūtāvisse	adnūtātūrus esse	—	—	—
participles		adnūtāns	—	adnūtātūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		adnūtāre	adnūtandī	adnūtandō	adnūtandum	adnūtātum	adnūtātū

References

adnuto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press