Definify.com
Definition 2024
adornaturus
adornaturus
Latin
Participle
adōrnātūrus m (feminine adōrnātūra, neuter adōrnātūrum); first/second declension
- about to decorate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adōrnātūrus | adōrnātūra | adōrnātūrum | adōrnātūrī | adōrnātūrae | adōrnātūra | |
| genitive | adōrnātūrī | adōrnātūrae | adōrnātūrī | adōrnātūrōrum | adōrnātūrārum | adōrnātūrōrum | |
| dative | adōrnātūrō | adōrnātūrō | adōrnātūrīs | ||||
| accusative | adōrnātūrum | adōrnātūram | adōrnātūrum | adōrnātūrōs | adōrnātūrās | adōrnātūra | |
| ablative | adōrnātūrō | adōrnātūrā | adōrnātūrō | adōrnātūrīs | |||
| vocative | adōrnātūre | adōrnātūra | adōrnātūrum | adōrnātūrī | adōrnātūrae | adōrnātūra | |