Definify.com
Definition 2024
adplicaturus
adplicaturus
Latin
Participle
adplicātūrus m (feminine adplicātūra, neuter adplicātūrum); first/second declension
- Alternative form of applicāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adplicātūrus | adplicātūra | adplicātūrum | adplicātūrī | adplicātūrae | adplicātūra | |
| genitive | adplicātūrī | adplicātūrae | adplicātūrī | adplicātūrōrum | adplicātūrārum | adplicātūrōrum | |
| dative | adplicātūrō | adplicātūrō | adplicātūrīs | ||||
| accusative | adplicātūrum | adplicātūram | adplicātūrum | adplicātūrōs | adplicātūrās | adplicātūra | |
| ablative | adplicātūrō | adplicātūrā | adplicātūrō | adplicātūrīs | |||
| vocative | adplicātūre | adplicātūra | adplicātūrum | adplicātūrī | adplicātūrae | adplicātūra | |