Definify.com
Definition 2024
adpliciturus
adpliciturus
Latin
Participle
adplicitūrus m (feminine adplicitūra, neuter adplicitūrum); first/second declension
- Alternative form of applicāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adplicitūrus | adplicitūra | adplicitūrum | adplicitūrī | adplicitūrae | adplicitūra | |
| genitive | adplicitūrī | adplicitūrae | adplicitūrī | adplicitūrōrum | adplicitūrārum | adplicitūrōrum | |
| dative | adplicitūrō | adplicitūrō | adplicitūrīs | ||||
| accusative | adplicitūrum | adplicitūram | adplicitūrum | adplicitūrōs | adplicitūrās | adplicitūra | |
| ablative | adplicitūrō | adplicitūrā | adplicitūrō | adplicitūrīs | |||
| vocative | adplicitūre | adplicitūra | adplicitūrum | adplicitūrī | adplicitūrae | adplicitūra | |