Definify.com
Definition 2024
adulaturus
adulaturus
Latin
Participle
adūlātūrus m (feminine adūlātūra, neuter adūlātūrum); first/second declension
- about to flatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adūlātūrus | adūlātūra | adūlātūrum | adūlātūrī | adūlātūrae | adūlātūra | |
| genitive | adūlātūrī | adūlātūrae | adūlātūrī | adūlātūrōrum | adūlātūrārum | adūlātūrōrum | |
| dative | adūlātūrō | adūlātūrō | adūlātūrīs | ||||
| accusative | adūlātūrum | adūlātūram | adūlātūrum | adūlātūrōs | adūlātūrās | adūlātūra | |
| ablative | adūlātūrō | adūlātūrā | adūlātūrō | adūlātūrīs | |||
| vocative | adūlātūre | adūlātūra | adūlātūrum | adūlātūrī | adūlātūrae | adūlātūra | |