Definify.com
Definition 2024
adulteratus
adulteratus
Latin
Participle
adulterātus m (feminine adulterāta, neuter adulterātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adulterātus | adulterāta | adulterātum | adulterātī | adulterātae | adulterāta | |
| genitive | adulterātī | adulterātae | adulterātī | adulterātōrum | adulterātārum | adulterātōrum | |
| dative | adulterātō | adulterātō | adulterātīs | ||||
| accusative | adulterātum | adulterātam | adulterātum | adulterātōs | adulterātās | adulterāta | |
| ablative | adulterātō | adulterātā | adulterātō | adulterātīs | |||
| vocative | adulterāte | adulterāta | adulterātum | adulterātī | adulterātae | adulterāta | |