Definify.com
Definition 2024
adunaturus
adunaturus
Latin
Participle
adūnātūrus m (feminine adūnātūra, neuter adūnātūrum); first/second declension
- about to unite
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adūnātūrus | adūnātūra | adūnātūrum | adūnātūrī | adūnātūrae | adūnātūra | |
| genitive | adūnātūrī | adūnātūrae | adūnātūrī | adūnātūrōrum | adūnātūrārum | adūnātūrōrum | |
| dative | adūnātūrō | adūnātūrō | adūnātūrīs | ||||
| accusative | adūnātūrum | adūnātūram | adūnātūrum | adūnātūrōs | adūnātūrās | adūnātūra | |
| ablative | adūnātūrō | adūnātūrā | adūnātūrō | adūnātūrīs | |||
| vocative | adūnātūre | adūnātūra | adūnātūrum | adūnātūrī | adūnātūrae | adūnātūra | |