Definify.com
Definition 2024
advelaturus
advelaturus
Latin
Participle
advēlātūrus m (feminine advēlātūra, neuter advēlātūrum); first/second declension
- about to veil
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | advēlātūrus | advēlātūra | advēlātūrum | advēlātūrī | advēlātūrae | advēlātūra | |
| genitive | advēlātūrī | advēlātūrae | advēlātūrī | advēlātūrōrum | advēlātūrārum | advēlātūrōrum | |
| dative | advēlātūrō | advēlātūrō | advēlātūrīs | ||||
| accusative | advēlātūrum | advēlātūram | advēlātūrum | advēlātūrōs | advēlātūrās | advēlātūra | |
| ablative | advēlātūrō | advēlātūrā | advēlātūrō | advēlātūrīs | |||
| vocative | advēlātūre | advēlātūra | advēlātūrum | advēlātūrī | advēlātūrae | advēlātūra | |