Definify.com
Definition 2024
advoluturus
advoluturus
Latin
Participle
advolūtūrus m (feminine advolūtūra, neuter advolūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | advolūtūrus | advolūtūra | advolūtūrum | advolūtūrī | advolūtūrae | advolūtūra | |
| genitive | advolūtūrī | advolūtūrae | advolūtūrī | advolūtūrōrum | advolūtūrārum | advolūtūrōrum | |
| dative | advolūtūrō | advolūtūrō | advolūtūrīs | ||||
| accusative | advolūtūrum | advolūtūram | advolūtūrum | advolūtūrōs | advolūtūrās | advolūtūra | |
| ablative | advolūtūrō | advolūtūrā | advolūtūrō | advolūtūrīs | |||
| vocative | advolūtūre | advolūtūra | advolūtūrum | advolūtūrī | advolūtūrae | advolūtūra | |