Definify.com
Definition 2024
aequiparaturus
aequiparaturus
Latin
Participle
aequiparātūrus m (feminine aequiparātūra, neuter aequiparātūrum); first/second declension
- Alternative form of aequiperāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aequiparātūrus | aequiparātūra | aequiparātūrum | aequiparātūrī | aequiparātūrae | aequiparātūra | |
| genitive | aequiparātūrī | aequiparātūrae | aequiparātūrī | aequiparātūrōrum | aequiparātūrārum | aequiparātūrōrum | |
| dative | aequiparātūrō | aequiparātūrō | aequiparātūrīs | ||||
| accusative | aequiparātūrum | aequiparātūram | aequiparātūrum | aequiparātūrōs | aequiparātūrās | aequiparātūra | |
| ablative | aequiparātūrō | aequiparātūrā | aequiparātūrō | aequiparātūrīs | |||
| vocative | aequiparātūre | aequiparātūra | aequiparātūrum | aequiparātūrī | aequiparātūrae | aequiparātūra | |