Definify.com
Definition 2024
aeternaturus
aeternaturus
Latin
Participle
aeternātūrus m (feminine aeternātūra, neuter aeternātūrum); first/second declension
- about to immortalize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aeternātūrus | aeternātūra | aeternātūrum | aeternātūrī | aeternātūrae | aeternātūra | |
| genitive | aeternātūrī | aeternātūrae | aeternātūrī | aeternātūrōrum | aeternātūrārum | aeternātūrōrum | |
| dative | aeternātūrō | aeternātūrō | aeternātūrīs | ||||
| accusative | aeternātūrum | aeternātūram | aeternātūrum | aeternātūrōs | aeternātūrās | aeternātūra | |
| ablative | aeternātūrō | aeternātūrā | aeternātūrō | aeternātūrīs | |||
| vocative | aeternātūre | aeternātūra | aeternātūrum | aeternātūrī | aeternātūrae | aeternātūra | |