Definify.com
Definition 2024
aeternatus
aeternatus
Latin
Participle
aeternātus m (feminine aeternāta, neuter aeternātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aeternātus | aeternāta | aeternātum | aeternātī | aeternātae | aeternāta | |
| genitive | aeternātī | aeternātae | aeternātī | aeternātōrum | aeternātārum | aeternātōrum | |
| dative | aeternātō | aeternātō | aeternātīs | ||||
| accusative | aeternātum | aeternātam | aeternātum | aeternātōs | aeternātās | aeternāta | |
| ablative | aeternātō | aeternātā | aeternātō | aeternātīs | |||
| vocative | aeternāte | aeternāta | aeternātum | aeternātī | aeternātae | aeternāta | |