Definify.com
Definition 2024
affaturus
affaturus
Latin
Participle
affātūrus m (feminine affātūra, neuter affātūrum); first/second declension
- about to implore
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | affātūrus | affātūra | affātūrum | affātūrī | affātūrae | affātūra | |
| genitive | affātūrī | affātūrae | affātūrī | affātūrōrum | affātūrārum | affātūrōrum | |
| dative | affātūrō | affātūrō | affātūrīs | ||||
| accusative | affātūrum | affātūram | affātūrum | affātūrōs | affātūrās | affātūra | |
| ablative | affātūrō | affātūrā | affātūrō | affātūrīs | |||
| vocative | affātūre | affātūra | affātūrum | affātūrī | affātūrae | affātūra | |