Definify.com
Definition 2024
affectaturus
affectaturus
Latin
Participle
affectātūrus m (feminine affectātūra, neuter affectātūrum); first/second declension
- about to pretend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | affectātūrus | affectātūra | affectātūrum | affectātūrī | affectātūrae | affectātūra | |
| genitive | affectātūrī | affectātūrae | affectātūrī | affectātūrōrum | affectātūrārum | affectātūrōrum | |
| dative | affectātūrō | affectātūrō | affectātūrīs | ||||
| accusative | affectātūrum | affectātūram | affectātūrum | affectātūrōs | affectātūrās | affectātūra | |
| ablative | affectātūrō | affectātūrā | affectātūrō | affectātūrīs | |||
| vocative | affectātūre | affectātūra | affectātūrum | affectātūrī | affectātūrae | affectātūra | |