Definify.com
Definition 2024
affirmativus
affirmativus
Latin
Adjective
affirmātīvus m (feminine affirmātīva, neuter affirmātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | affirmātīvus | affirmātīva | affirmātīvum | affirmātīvī | affirmātīvae | affirmātīva | |
| genitive | affirmātīvī | affirmātīvae | affirmātīvī | affirmātīvōrum | affirmātīvārum | affirmātīvōrum | |
| dative | affirmātīvō | affirmātīvō | affirmātīvīs | ||||
| accusative | affirmātīvum | affirmātīvam | affirmātīvum | affirmātīvōs | affirmātīvās | affirmātīva | |
| ablative | affirmātīvō | affirmātīvā | affirmātīvō | affirmātīvīs | |||
| vocative | affirmātīve | affirmātīva | affirmātīvum | affirmātīvī | affirmātīvae | affirmātīva | |
References
- affirmativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “affirmativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.