Definify.com
Definition 2024
affirmaturus
affirmaturus
Latin
Participle
affirmātūrus m (feminine affirmātūra, neuter affirmātūrum); first/second declension
- about to affirm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | affirmātūrus | affirmātūra | affirmātūrum | affirmātūrī | affirmātūrae | affirmātūra | |
| genitive | affirmātūrī | affirmātūrae | affirmātūrī | affirmātūrōrum | affirmātūrārum | affirmātūrōrum | |
| dative | affirmātūrō | affirmātūrō | affirmātūrīs | ||||
| accusative | affirmātūrum | affirmātūram | affirmātūrum | affirmātūrōs | affirmātūrās | affirmātūra | |
| ablative | affirmātūrō | affirmātūrā | affirmātūrō | affirmātūrīs | |||
| vocative | affirmātūre | affirmātūra | affirmātūrum | affirmātūrī | affirmātūrae | affirmātūra | |