Definify.com
Definition 2024
afflaturus
afflaturus
Latin
Participle
afflātūrus m (feminine afflātūra, neuter afflātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | afflātūrus | afflātūra | afflātūrum | afflātūrī | afflātūrae | afflātūra | |
| genitive | afflātūrī | afflātūrae | afflātūrī | afflātūrōrum | afflātūrārum | afflātūrōrum | |
| dative | afflātūrō | afflātūrō | afflātūrīs | ||||
| accusative | afflātūrum | afflātūram | afflātūrum | afflātūrōs | afflātūrās | afflātūra | |
| ablative | afflātūrō | afflātūrā | afflātūrō | afflātūrīs | |||
| vocative | afflātūre | afflātūra | afflātūrum | afflātūrī | afflātūrae | afflātūra | |