Definify.com
Definition 2024
agitaturus
agitaturus
Latin
Participle
agitātūrus m (feminine agitātūra, neuter agitātūrum); first/second declension
- about to agitate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | agitātūrus | agitātūra | agitātūrum | agitātūrī | agitātūrae | agitātūra | |
| genitive | agitātūrī | agitātūrae | agitātūrī | agitātūrōrum | agitātūrārum | agitātūrōrum | |
| dative | agitātūrō | agitātūrō | agitātūrīs | ||||
| accusative | agitātūrum | agitātūram | agitātūrum | agitātūrōs | agitātūrās | agitātūra | |
| ablative | agitātūrō | agitātūrā | agitātūrō | agitātūrīs | |||
| vocative | agitātūre | agitātūra | agitātūrum | agitātūrī | agitātūrae | agitātūra | |