Definify.com
Definition 2025
albaturus
albaturus
Latin
Participle
albātūrus m (feminine albātūra, neuter albātūrum); first/second declension
- about to whiten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | albātūrus | albātūra | albātūrum | albātūrī | albātūrae | albātūra | |
| genitive | albātūrī | albātūrae | albātūrī | albātūrōrum | albātūrārum | albātūrōrum | |
| dative | albātūrō | albātūrō | albātūrīs | ||||
| accusative | albātūrum | albātūram | albātūrum | albātūrōs | albātūrās | albātūra | |
| ablative | albātūrō | albātūrā | albātūrō | albātūrīs | |||
| vocative | albātūre | albātūra | albātūrum | albātūrī | albātūrae | albātūra | |