Definify.com
Definition 2025
albicaturus
albicaturus
Latin
Participle
albicatūrus m (feminine albicatūra, neuter albicatūrum); first/second declension
- about to whiten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | albicatūrus | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |
| genitive | albicatūrī | albicatūrae | albicatūrī | albicatūrōrum | albicatūrārum | albicatūrōrum | |
| dative | albicatūrō | albicatūrō | albicatūrīs | ||||
| accusative | albicatūrum | albicatūram | albicatūrum | albicatūrōs | albicatūrās | albicatūra | |
| ablative | albicatūrō | albicatūrā | albicatūrō | albicatūrīs | |||
| vocative | albicatūre | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |