Definify.com
Definition 2024
alienatus
alienatus
Latin
Participle
aliēnātus m (feminine aliēnāta, neuter aliēnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | aliēnātus | aliēnāta | aliēnātum | aliēnātī | aliēnātae | aliēnāta | |
genitive | aliēnātī | aliēnātae | aliēnātī | aliēnātōrum | aliēnātārum | aliēnātōrum | |
dative | aliēnātō | aliēnātō | aliēnātīs | ||||
accusative | aliēnātum | aliēnātam | aliēnātum | aliēnātōs | aliēnātās | aliēnāta | |
ablative | aliēnātō | aliēnātā | aliēnātō | aliēnātīs | |||
vocative | aliēnāte | aliēnāta | aliēnātum | aliēnātī | aliēnātae | aliēnāta |
References
- alienatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ALIENATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “alienatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to be out of one's mind: mente captum esse, mente alienata esse
- to be out of one's mind: mente captum esse, mente alienata esse